Dubiņģu pils vieta, ko sauc par Pils kalnu (Dubiņģu tilts)
Vēsture
Neatkārtojama skaistuma Asvejas ezera pussalā rēgojas Pils kalns, uz kura pagātnē stāvēja svarīgā Dubiņģu pils. Par to, ka šī apkārtne ir ārkārtīgi skaista, pārliecināsieties vēl tikai braucot pils vietas virzienā. Asvejas ezers, kas stiepjas ap 30 kilometru garumā, izceļas ar saviem dziļi izgrieztiem un mežiem apaugušiem, pauguru ierāmētiem krastiem, kuri atspīd dzidrajā ezera ūdenī. Uzkāpjot uz Pils kalna, Asveja skaistums atstāj mēmu, atliek tikai baudīt un apbrīnot skatus, kas izraisa šermuļus.
Ne mazāk nozīmīga ir kalna vēsture. Viduslaikos vietā bija ne pussala, kā tagad, bet sala un tajā, tiek minēts, vismaz jau no XIV gs. pirmās puses stāvēja koka pils, kas aizsargāja Viļņu no ziemeļiem no Livonijas uzbrukumiem. XV gs. pats kunigaitis Vītauts parūpējās par jaunas mūra Dubiņģu pils būvniecību. Vēlāk tā nokļuva vienas no slavenākajām Lietuvas dižciltīgo dzimtu rokās – Radviliem. 1547.–1548. gadā pilī piecus mēnešus dzīvoja slavenā Barbora Radvilaite. Netālu no celtnes, uz tuvējā kalniņa, Radvilu valdīšanas laikā stāvēja evaņģēliskā reformātu baznīca. Pils pagrabi, kuros apglabāja Radvilus, tagad ir atklāti un atrakti, tos iespējams apskatīt. Pagrabs no apkārtējās vides iedarbības ir iekonservēts, virs tā uzceļot īpašu ēku.
No Vītauta laikiem vairākas reizes pārbūvētā pils bija ar vairākiem stāviem, ar augstu torni, pagrabiem. Vienā no tiem uzglabāts alus un pārtikas rezerves, citā bija renteja. Šeit atrasti arī reti interesanti arheoloģiskos atradumi: Vītauta laiku kaula šaha figūriņa, XVII gs. stikla glāze bez kājiņas. Pils bija līdzīga citām to laiku Radvilu ēkām Nesvīžū, Viļņā, nedaudz vēlāk arī Ķēdaiņos.
Aptuveni XVIII gs. pils vieta iznīka un bija pamesta novārtā, taču vēl 1872. g. uz kalna rēgojās drupas, kuras savā zīmējumā iemūžinājis mākslinieks Napoleons Orda.
Viens no ceļiem, kas ved uz Pils kalnu, pāri ezeram ierīkotais inženierzinātnes piemineklis – 1934. g. ar tā laika prezidenta Antana Smetona rūpēm uzceltais Dubiņģu tilts.