Zarasu rajonā ir vieta, kas pievelk tūkstošiem svētceļnieku no Lietuvas un ārvalstīm. Tā ir Kvintišķu Sv. Jaunavas Marijas parādīšanās vieta pie Ilģu ezera. Tā ir neparasta un svēta vieta, kuras vēsture sākās pirms pieciem gadu desmitiem.
Pēc nostāstiem 1967. gada 30. jūnijā divi jaunieši uz Ilģu ezera ieraudzīja gaismu, bet uz satrunējuša pāļa ieraudzīja jaunu neparasti skaistu meiteni baltā kleitā ar īsu pelerīni. Pusaudži nobijās un aizbrauca tālāk. Kad atgriezusies mājās, Albina par notikumu pastāstīja mammai. Pēc kāda laika meitene nosapņoja to pašu jauno sievieti. Viņa jautāja, kādēļ meitene nevienam nepastāsta par redzēto. Par parādību uzzinājis Imbrado draudzes virsmācītājs Jons Jatulis, kurš piekrita, ka tā bija Jaunava Marija.
Šīs stāsts ātri izplatījās apkārtnē un pie ezera sāka plūst cilvēki, ticēdami, ka šī vieta ir svēta. Cilvēki ieradās šeit lūgties, nolikt ziedus, uzcelt krustus.
Padomju varai, kura ierobežoja reliģisko brīvību, nepatika, ka šo vietu apmeklē cilvēki. Milicija neļāva doties uz šo vietu, nopostīja celtos krustus, sēdināja cilvēkus autobusos, aizveda tālu prom un palaida, lai tikai cilvēki nelūgtos šajā vietā. Brīvi apmeklēt parādīšanās vietu bija iespējams tikai pēc Lietuvas neatkarības atjaunošanas.
Šī svētceļnieku pievilkšanas centrā tika uzcelta kapela, lai piešķirtu tam lielaāku svarīgumu un nozīmi. 2014. gada vasarā bīskaps emerits Jons Kaunecks iesvētīja Kvintišķu Sv. Jaunavas Marijas parādīšanās kapelu. Kapela izceļas ar savu formu – tā atgādina pāvesta mitru.
Sv. Jaunavas Marijas parādīšanās vieta atgādina Krustu kalnu, jo šeit ir ļoti daudz dažādu formu krustu. Tiek apgalvots, ka Ilģu ezera ūdenim piemīt ārstnieciskas īpašības, tādēļ cilvēki no šejienes ņem sev līdzi ezera ūdeni.
Katru gadu 30. jūnijā parādīšanās vietā pie Ilģu ezera notiek svētki par godu Sv. Jaunavai Marijai.