Stelmužes muiža

Stelmužes ozols – senākais un resnākais Lietuvā augošais ozols, un viens no senākajiem ozoliem Eiropā. Tiek minēts, ka tā vecums ir aptuveni 1500–2000 gadu, tam ir rekorda diametrs – 3,5 m(lai stumbru apņemtu, vajag 8–9 vīriešus), augstums – 23 m. Tomēr Stelmužes muižā, kuras parkā arī atrodas šis sencis, atradīsiet arī vairāk uzmanības cienīgu objektu.

Nebūsim kļūdījušies Stelmužes muižu nosaucot par dzīvu vēstures nostūrīti. Tiek minēts, ka Livonijas laikos šeit bija redzama pils, kas piederēja Livonijas ordeņa bruņiniekam, vēlāk tika uzbūvētas muižas ēkas, kuras kopš XVI gs. sākuma valdīja vācu baroni fon Berkeni, vēlāk – fon Felkezambi, von Hāni un citi.

Tuvumā senajam ozolam stāv īpašs vēsturisks piemineklis – Jēzus tā Kunga krusta baznīca. Tā kā viena no skaistākajām Aukštaitijas pērlēm ir obligāti jāapmeklē. Vēsture atklāj, ka 1650. gadā baznīca ir uzcelta pēc vācu baronu fon Berkenu iniciatīvas. To uzcēla kokgriezumu meistari no Latvijas, kas izmantoja tikai cirvi un kaltu. Baroni von Felkezambi Stelmužes baznīcu pārstrukturēja 1713. gadā. Kad ieiesiet baznīcā, jūs pārsteigts tās unikālais interjers. Skatienus vienkārši piekaļ ar kokgriezumiem dekorētā kancele un ne mazāk iespaidīgais altāris ar krustā sistā Jēzus tēlu. Ornamenti, skulptūras, kokgrebumi, bareljefi, kas izrotā kanceli un altāri, ir radīti pirms simtiem gadu.

Blakus baznīcai uzmanību piesaista kādreiz bijušais mauzolejs, kurā tika apglabāta ne viena vien Stelmužes muižu valdījušo bajāru paaudze. Karu laikā mauzolejs tika izpostīts, bet paliekas pārceltas uz baznīcas pagrabstāviem.

Blakus Stelmužes muižas parkam ir vēl viens dabas brīnums – Līdzenuma akmens (Lygumų akmuo). Ja bijāt pārsteigti, ieraugot Anīkšču Puntuku, ieklausieties – tiek uzskatīts, ka šis milzenis pārspētu arī to, ja vien tiktu izrakts no zemes. Tagad virspusē ir redzama tikai neliela Līdzenuma akmens daļa. Un tā vēsture tāpat ir uzmanības vērta – runā, ka Līdzenuma akmeni nometa velns, kas gribēja to uzmest baznīcai. Taču to nav izdarījis, jo apmaldījāmies, iedziedājās gailis un uzausa rīts.

Muižā saglabājusies īpaša aura – vieta taču redzējusi Livonijas laikus, Napoleona armiju un Pirmā pasaules kara cīņas. Pēc Pirmā pasaules kara vāciešu militārā vara tuvumā ozolam bija uzcēlusi cementa krustus un tumšu akmens pieminekli. Padomju varas laikā daļa no kapiem un pats piemineklis tika iznīcināts. Šodien parka teritorijā ir saglabājušies tikai daži pieminekļi.

Stelmužes ozols glabā vēl vienu noslēpumu – tā dobumā tika atrasts Napoleona armijas karavīra, kurš tur bija paslēpies, ģindenis un ieroči.

Stelmužē laiku pavadīsiet patiešām interesanti un saturīgi, jo šeit vēl varēsiet apmeklēt Laimes aku (Laimės šulinys), kas atrodas parka paugura piekājē, pastaigāt pa ozolu aleju un apmeklēt attālāk esošo Vergu torni. Un, dodoties uz Stelmužes muižu, sagatavojieties vēl vienai negaidītai atrakcijai – līkumainais un paugurainais ceļš, kas ved uz šo vietu, sniegs īpašus iespaidus.