Salakas Sv. Sāpju pilnās Jaunavas Marijas baznīca (Švč. Mergelės Marijos Sopulingosios bažnyčia)

Zarasu rajonā, netālu no Loda ezera mājīgo Salakas pilsētiņu rotā īpaša, pelēka, no tēstiem akmeņiem samūrētas fasādes baznīca. Uz kalna novietotā svētnīca atstāj iespaidu ar savu monumentālismu un augsto torni, kas šaujas debesīs.

Neoromantiskā stila, ar neogotikas iezīmēm Salakas Sv. Sāpju pilnās Jaunavas Marijas baznīcas augstums – 72 m. Attālāk no pilsētiņas centra atrodas svētnīca, kas it kā no malas, bet ne mazāk rūpīgi vēro apakšā notiekošo dzīvi. Un svētdienās ar skanīgiem zvana sitieniem aicina Salakas un apkārtnes iedzīvotājus uz dievkalpojumu.

Lai gan pirmā Salakas baznīca minēta XV gs. sākumā, gadsimtu laikā ugunsgrēku un dažādu nemieru dēļ dievnami šeit atjaunoti varbūt vairākkārt. Bet pašreizējo baznīcu pabeidza celt 1911. gadā, tā paša gada 14. augustā sāka turēt dievkalpojumus. 1914. gadā baznīcā uzstādītas Karaļaučos izgatavotas ērģeles. Taisnība, ka arī šai baznīcai neizdevās izvairīties no posta – Pirmā pasaules kara gados, pēc būvniecības darbu pabeigšanas, vācieši no torņa aizveda zvanus, bet Otrā pasaules kara laikā diezgan smagi cieta augšējā torņa daļa, baznīcas jumts un ērģeles.

Pēckara gados svētnīca tika saremontēta tik daudz, lai varētu darboties, bet tornis tika pilnībā atjaunots tikai Lietuvas neatkarības atgūšanas priekšvakarā, 1989. gadā.

Baznīca ir neoromantisma stila, tai ir neogotikas iezīmes, taisnstūra plāna bazilika ar pusapaļu apsīdu, ar vienu torni. Plašo baznīcas iekšpusi, kas izveidota no trīs jomiem, vainago ar lielām kolonnām atbalstītas masīvas arkas, bet jomu sedz krustveida velves, baznīcā ierīkoti trīs altāri. Jomus sedz krustveida velves.

Salakas baznīca savdabīgi simbolizē arī visas lietuviešu tautas gadsimtu gaitā piedzīvotās nelaimes. Degusi, okupantu nopostīta un atjaunota baznīca atkal sadega 1905. gadā pilsētiņu nopostījušajā ugunsgrēkā.

Tajā pašā laikā cara valdība bija atcēlusi aizliegumu atjaunot vai būvēt jaunus katoļu dievnamus, tāpēc Salakas iedzīvotāji apņēmās uzcelt tādu baznīcu, kas izturētu visas likstas.

Un, patiešām, viņu izvēlētais projekts izceļas no daudzām citām tolaik Lietuvā būvētajām baznīcām. Sienas ir 168 cm biezas, tās veido trīs slāņi: tēsti laukakmeņi, vidējais slānis no parastiem laukakmeņiem, bet iekšējā rinda no ķieģeļiem un apmetuma. Tāpēc šīs baznīcas sienas ir neparasti biezas un ar savu monumentālismu vairāk atgādina kādas pilsētas katedrāli, nevis nelielas Aukštaitijas pilsētiņas baznīcu.

Ceļojot pa šo novadu, nepalaidiet garām iespēju redzēt patiesi īpašu un simbolisku pagājušā laikmeta arhitektūras pieminekli – Salakas Sv. Sāpju pilnās Jaunavas Marijas baznīcu.